Augums neliels, 15 līdz 30 cm. Lapas sakārtotas rozetē, veselas, otrādi olveidīgas. Lapas garums kopā ar kātu līdz 20 cm, platums līdz 6 cm. Lapas pēc ziedēšanas kļūst lielākas, krokojas. Lapas plātne pāriet spārnainā kātā. Stumbrs (ziednesis) stāvs, 10—30 cm garš ar 5—10 nokareniem ziediem. Ziedi sakopoti čemurā. Zieda kauss stobrveida, pūkains. Ziedi dzelteni. Zied maijā, jūnijā. Auglis — olveidīga pogaļa.

Gaiļbiksīte ir izsenis zināms un plaši izmantots augs. Jaunas gaiļbiksīšu lapas var likt salātos. Ziedus izmanto tēju gatavošanai. Gaiļbiksītes tradicionāli pielietotas mājas vīnu, etiķu un citu dzērienu aromatizēšanai. Ziedus izmanto arī kulinārijas izstrādājumu dekorēšanai. Gaiļbiksīte ir sens, plaši izmantots ārstniecības augs. Auga saknes satur saponīnus, polisaharīdus, fenoglikozīdus, flavonoīdus, ziedi – ēterisko eļļu, saponīnus, cukurus, flavonoīdus, karotīnus, bet lapas – askorbīnskābi, flavonoīdus, organiskās skābes, minerālvielas. Sakņu sastāvvielu kompleksam ir nomierinoša, atkrēpošanu veicinoša, spazmolītiska, asinsreci vājinoša ietekme, bet ziedu un lapu drogām – nomierinoša, sviedrējoša, urīndzenoša, pretiekaisuma un viegla diarejuradoša iedarbība. Gaiļbiksītes dēvē par atslēgām uz pavasari, jo to ziedi sakārtoti ķekarā, kas atgādina atslēgu saišķi.